Skolas vēsture

  Griķu pamatskolai ir sena un bagāta vēsture. 1855.gadā ar Ceraukstes muižas muižkunga atbalstu, kurš piešķir skolas būvei vienu pūrvietu zemes purvā, sāka celt Griķu skolu. Apvienojās 176 saimniecības no tuvējiem pagastiem, nosusināja purvu, deva līdzekļus amatnieku atalgošanai, sūtīja savus strādniekus, sagādāja materiālus. 1857.gadā skola sāk darboties. Ap 1880.gadu iegāzās skolas ēkas ziemeļgals, bet to atjaunoja pašu spēkiem. Interesanti, ka ēkas pārbūve izmaksāja tikai 150 rubļus, kas ir lētāk nekā pirmbūve.

            Sākumā skolā mācījās 30 skolēni. Griķu skola tajos gados bijusi aktīvs pagasta kultūras dzīves centrs. Jānis Kronbegrs, kurš skolā strādāja par pārzini 34 gadus (1866.g. – 1900.g.) aktīvi organizēja kultūras dzīvi, pateicoties viņam, tika izveidots pirmais pagasta koris.

            Nozīmīgs pārmaiņu laiks skolā sākās ar 1919.gadu, kad skolā par pārzini sāka strādāt Milda Ķirvele (Ruņģe). Viņa veica visgrūtāko – veidoja skolu, iedibināja pirmās tradīcijas. 22 darba gadu laikā (1919.g. – 1941.g.) M.Ķirvele (Ruņģe) savāca un apkopoja skolas vēsturi. Visilgāk skolas direktores amatā strādājusi Austra Jakste (Federoviča). Sarežģītajā vēstures un politisko pārmaiņu laikā (1950.g. – 1982.g.) Latvijā viņa paveikusi ļoti daudz. 1964.gadā skolai tika uzbūvēta piebūve. 1980.gadā uzcelta 18 dzīvokļu skolotāju māja. Sen iedibinātās tradīcijas skolā dzīvo vēl šodien. Vienmēr gaidīti ir gadskārtējie Ražas svētki. No 1992.g.skolā notiek barikāžu atceres pasākumi. Skola veido un uztur draudzību ar citām rajona un republikas skolām. 199.g.skolas meiteņu futbola komanda piedalījās spēlēs Hedemorā. Vēstules un savstarpēju apciemojumi vieno Zviedrijas un Griķu skolēnus. Skolā darbojas dažāda veida pulciņi. Skolai vienīgajai rajonā ir Daugavas vanadzēnu kopa „Vanadzēni”. No skolas tapšanas līdz šai dienai skolā strādājuši 17 pārziņi un direktori. Pašreiz skolu vada Daiga Vīlipa (no 2007.gada).

Kā cēlies skolas nosaukums?

Divus gadus, kamēr skolu cēla, sagādātos materiālus sargājis vecs vīrs, kara invalīds griķītis. Jaunieši bieži pulcējušies pie vecā zaldāta, viņš spēlējis cītaru un vijoli, kā arī stāstījis interesantus nostāstus. Kad skola bija uzcelta, it kā pats no sevis ļaužu valodā bija tapis arī skolas nosaukums.

Skolas dokumentos minēti šādi nosaukumi:

•   Griķu tautskola 1944.g. – 1945.g.
•   Griķu 7 klašu pamatskola 1945.g. – 1949.g.
•   Griķu septiņgadīgā skola 1949.g. – 1962.g.
•   Griķu astoņgadīgā skola 1962.g. – 1988.g.
•   Griķu nepilnīgā vidusskola 1988.g. – 1989.g.
•   Griķu deviņgadīgā skola 1989.g. – 1990.g.
•   Griķu pamatskola 1992.g. – līdz mūsdienām